Kas ir nedēļa Darba likuma izpratnē?!


Saskaņā ar Civillikuma 4.pantu: „Likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas.” Darba likuma 15.panta noteic, ka: „Šajā likumā paredzētos termiņus nosaka kā kalendāra datumu vai laikposmu, ko aprēķina gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņu var noteikt arī, norādot notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas”.

Savukārt, saskaņā ar Darba likuma 16.panta ceturto daļu: „Termiņš, kas skaitāms nedēļās, izbeidzas termiņa pēdējās nedēļas attiecīgajā dienā”.

Darba likuma 140.panta trešā daļa nosaka, ka: „Summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.”

Ņemot vērā iepriekšminētās Civillikuma un Darba likuma tiesību normas, un, piemērojot sistēmisko tiesību normas iztulkošanas metodi, secināms, ka Darba likuma 140.panta trešajā daļa norādītais termiņš ir laikposms, ko aprēķina nedēļās (7 kalendārās dienas). Savukārt, lai aprēķināt jebkuru termiņu (laikposms), nepieciešams noteikt tā sākuma datumu (Darba likuma 16.panta pirmā daļa).

Tas nozīmē, ka Darba likuma izpratnē laikposms, ko aprēķina nedēļās, var nesakrist ar kalendārās nedēļās sākumu/beigām, piemēram, Darba līgums noslēgts trešdien, bet darbinieks līdz otrdienai nostrādāja 80 stundas, kas ir Darba likuma 140.panta trešās daļas pārkāpums, jo darbinieka darba nedēļa beidzās tikai nākamās kalendārās nedēļas otrdienā (var tikai 56 stundas).


Atpakaļ uz Jaunumiem



XHTML/CSS validation

Valid XHTML 1.0 Transitional Valid CSS!