Darba jurists
Pārtraukumi pie summētā darba laika
Jautājumā par pārtraukumu noteikšanu jānorāda, ka Darba likums precīzi nenosaka pārtraukumu piešķiršanas kārtību, vien paredzot, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa darba dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām, un šādā gadījumā pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma.Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanas ar darbinieku pārstāvjiem un šī kārtība iekļaujama darba kārtības noteikumos.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Darba likumā iekļauts vispārīgs princips, ka pārtraukumu neieskaita darba laikā. Savukārt, ja darba rakstura dēļ pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt, tad darba devējs nodrošina darbiniekam iespēju paēst darba laikā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pārtraukuma laikā darbiniekam nav tiesību atstāt savu darba vietu un līdztekus pārtraukumam darbiniekam jāspēj veikt darbs un jāatrodas darba devēja rīcībā, tad šāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā.
Darba jurists vēlas uzsvērt, ka jautājums par pārtraukumu ieskaitīšanu vai neieskaitīšanu darba laikā būtu jāskata kopsakarā ar darba devēja un darbinieku pārstāvju vienošanos par pārtraukumu noteikšanu, kā arī saistībā ar pārtraukuma faktiskās izmantošanas iespējām.
Līdz ar to Darba jurists norāda, ka pie summētā darba laika organizēšanas darba devējam ir jāvadās pēc Darba likuma 145.panta nosacījumiem attiecībā pret pārtraukumiem darbā, t.i., darba kārtības noteiktumos jānosaka laiks, kad darbiniekam ir tiesības atstāt darba vietu, lai varētu paēst, bet darba vietas atstāšanas lieguma gadījumā jebkurā gadījumā jāpiešķir attiecīgais laiks ēšanai, kuru ieskaita darba laikā. Darba likums imperatīvi nenosaka, ka pārtraukumus obligāti ir jāpiešķir ik pēc katrām 4 darba stundām, līdz ar to darba devējam, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem, jānosaka pārtraukuma piešķiršanas kārtību tiem darbiniekiem, kuriem darba dienas ilgums ir vairāk par 8 darba stundām.
