Новости, мнение и разъяснениe


  Сколько в общем порядке теряет буджет города Риги и ее население за счет теневой экономики?

Сколько в общем порядке теряет буджет города Риги и ее население за счет теневой экономики? Эта цифра, возможно, составляет до 144 миллионов латов. Какова бы небыла методика расчетов и используемые данные, невозможно не обратить внимание тому обстоятельству, что теневая экономика влияет не только на общее развитие страны, но и самым прямым образом благосостояние самоуправления и ее населения. Это средства, от которых зависит благосостояние населения города Риги, сколько детских садов сможем построить, увеличить пособия, зарплаты и вкладывать в развитие Риги. Ниже Вы можете подробно ознакомиться со ситуаций в Риге.

Согласно данным статистики число рабочих в городе Рига составляет примерно 340 тысяч лиц (в других источниках эта цифра составляет 437 тысяч). Прогнозируемый доход буджета 2013 года города Риги от налогов сотавит примерно 341 миллион латов, из которых 286 миллионов латов - доход от подоходного налога населения согласно распределению бюджета (80% от взимания ПНН городу Рига). Следует отметить, что средняя заработная плата в Риге по данным Центрального управления по статистике в 2012 году составила 546 латов (сумма брутто, перед облажением налогами). Это значит, что в 2012 году в среднем за работающего (наемная работа) рижанина в госбуджет перечислена сумма в размере 100 латов как часть от подоходного налога населения.

Согласно данным Государственной инспекции труда в Риге работают около 62% от во всей Латвии обнаруженных нелегальных работников, к примеру, 2012 году Инспекция труда обнаружила в городе рига примерно 2000 работников работающих без трудовых договоров. Таким образом, предполагая, что упомянутые работники весь год работают без трудовых договоров, и то, что за них неоплачивается подоходный налог населения, то доход города Риги мог сократиться на 2,4 миллионов латов.

В свою очередь по данным труда другого исследователя профессора ЛУ Михаила Хазана число нелегально работающих в Латвийской Республике составляет примерно 40 000 человеков, из которых более 20 000 человеков работают без трудовых договоров. Допуская, что в городе Риге без трудовых договоров работают 12 000 человеков (62% от 20 000), то в контексте с вышеупомянутым получим 14,4 миллионов латов, которые небыли получены бюджетом в качестве подоходного налога населения, в результате чего и бюджет города Риги потерял более 10 миллионов латов для сокращения дефицита бюджета.

И наконец, предполагая, что по данным Инспекции труда во всей стране около 200 тысяч человеков работают без трудовых договоров, что в Риге может быть около 120 тысяч (62% от 200 тысяч), то рижский бюджет и население вместе вместе не получают 144 миллионов латов в качестве подоходного налога населения.

Поэтому необходимо вовлечь в план борьбы против теневой экономики самоуправление Риги, главным образом в качестве содействия или посредничества между государством и населением с целью способствовать продуктивному диалогу, в рамках которого рижане получат ясность и представление о существенных последствиях теневой экономики и ее влиянии на общее развитие города.

Актуальное мнение и разъяснение

  • Kas ir jāzina par darba sludinājumu un interviju? Kam jāapmaksā Veselības pārbaudi un Sanitāro grāmatiņu? Kāpēc ir noteikts pārbaudes laiks? Cik var ieturēt no darba samaksas? Kas ir ar darba laiku? Atšķirīgā attieksme, kas un kāpēc? Kāpēc darba līgums rakstveidā?! Sīkāk sk. pievienotā prezentācijā.
  • Lasīt vairāk

  • Kas ir darbinieku nosūtīšana? Kādas ir vispārējās darbinieku nosūtīšanas tendences? Kādi ir tiesiskie un praktiskie darbinieku nosūtīšanas aspekti? Kas ir A1 sertifikāts? Uz kādu laiku var nosūtīt darbinieku uz citu ES dalībvalsts? Uz šiem jautājumiem meklējiet atbildes pievienotā prezentācijā.
  • Lasīt vairāk

  • Darba attiecības var būt noformētas ne tikai uz darba līguma, bet arī uz citu civiltiesiska līguma, piemēram, uzņēmumu līguma pamata. Kas ir uzņēmumu līgums, ar ko tas atšķiras no darba līguma, pie kādiem nosacījumiem puses ir tiesīgas slēgt tieši uzņēmumu līgumu. Par šiem un citiem saistītiem jautājumiem Jūs iespējams varēsiet sameklēt atbildes prezentācijā „Uzņēmuma līguma un darba līguma raksturīgākās pazīmes”.
  • Lasīt vairāk

  • Piedāvājam informatīvā nolūka dēļ izvērtēt Rīgas pašvaldības īpašumā esošu SIA un nodibinājumu darbību no darba tiesību aspekta. Informācijai ir neoficiāls raksturs. Izmantojamie dati ir vispārēji un vispārzināmi. Lūgums vērtēt prezentācijā iekļautās atziņas un ierosinājumus.
  • Lasīt vairāk

  • DUBULTIE STANDARTI VALSTĪ?! 1. Ārstiem var būt pagarināts normālais darba laiks - 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī – mērķis nemaksāt piemaksu par virsstundu darbu; 2. Dažādi vidējās izpeļņas aprēķināšanas principi (Atlīdzības likums - Darba likums) ; 3. Valstij atlaišanas pabalsta ierobežojumi (privātajam jāmaksā pilnā apmērā);
  • Lasīt vairāk

  • Priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Attiecībā par Darba likuma (turpmāk - DL) 108.panta piemērošanas nosacījumiem jānorāda, ka DL 101.panta pirmās daļas 9.punkts nosaka, ka: „Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, ja tiek samazināts darbinieku skaits.”
  • Lasīt vairāk

  • Darba devēja tiesības veikt sava darbinieka darba e-pasta pārbaudi. Darba likuma 28.panta otrā daļa noteic, ka: „Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.”
  • Lasīt vairāk

  • Par no darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumiem. Civilprocesa likums nosaka kārtību, kādā veicamas procesuālās darbības, piemērojot civiltiesību materiālās normas, tai skaitā tiesas spriedumu izpildes un attiecīgi – piespiedu izpildes līdzekļu piemērošanas kārtību.
  • Lasīt vairāk

  • Cesijas līgums darba tiesiskajās attiecībās - darba samaksa un kompensācija par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Vai ar cesijas līgumu ir tiesiski nodot darbinieka (cedenta) prasījuma tiesības pret darba devēju cesionāram, un, vai cesionāram ir tiesības pārņemt darbinieka (cedenta) tiesības uz neizmaksāto darba algu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.
  • Lasīt vairāk

  • Darbinieku kolektīvā atlaišana Darba likuma 105.- 108.panta kopsakarā un citi saistītie jautājumi. Darba likuma (turpmāk - DL) 108.panta pirmā daļa nosaka, ka: „Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija”. Turklāt minētā panta otrā daļa nosaka, ka: „Ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības palikt darbā ir tiem darbiniekiem: (..)”.
  • Lasīt vairāk

  • Darba likuma 98.panta nosacījumu piemērošana jeb darba līguma uzteikums sakarā ar piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Darba likuma (turpmāk - DL) 98.panta pirmā daļa nosaka, ka: „Darba devējam saskaņā ar šā likuma 101.panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem.”
  • Lasīt vairāk

  • Kas ir nedēļa Darba likuma izpratnē?! Saskaņā ar Civillikuma 4.pantu: „Likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas.” Darba likuma 15.panta noteic, ka: „Šajā likumā paredzētos termiņus nosaka kā kalendāra datumu vai laikposmu, ko aprēķina gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņu var noteikt arī, norādot notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas”.
  • Lasīt vairāk

  • Rīgā ir lielākais strādājošo personu skaits Latvijā, aptuveni 340 tūkst. jeb 40 % no Latvijā nodarbināto personu skaita.Rīgas budžeta kopējos ieņēmumus ap 60 % veido IIN. Sākot ar 2009.gadu IIN ieņēmumi Rīgā ir samazinājušies, bet sākot ar 2012.g. novērojams IIN ieņēmumu palielinājums. Cik daudz Rīga zaudē uz nelegālā darba rēķina?! Sīkāk sk. prezentācijā.
  • Lasīt vairāk

Статьи

Grūtnieces tiesības darbā!

Skaidrojumu sniedz Mans mazais eksperts Edgars Timpa, jurists, Apvienotā Latvijas iedzīvotāju arodbiedrība un darbajurists.lv darba tiesību speciālists. Žurnāls Mans mazais

Pārtraukumi darbā pie summētā darba laika organizācijas

Jautājumā par pārtraukumu noteikšanu jānorāda, ka Darba likums precīzi nenosaka pārtraukumu piešķiršanas kārtību, vien paredzot, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa darba dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām, un šādā gadījumā pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma.

Lasīt vairāk

Darba līguma paraugs

Atbilstoši Darba likuma 28.panta otrās daļas nosacījumiem ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Lasīt vairāk

Statistika valstī nodarbinātības jomā

Vai Jūs zinājāt, ka: • Aktīvie darba ņēmēji valstī ir aptuveni 1 646 817 cilvēku; • Saimnieciskās darbības veicēji ir aptuveni 98 625 cilvēku; • Nereģistrētās saimnieciskās darbības veicēji ir aptuveni 5215 cilvēku; • Pārējie nodokļu maksātāji ir aptuveni 280 121 cilvēku.

Lasīt vairāk

Darba līgums uz noteiktu laiku

Saskaņā ar Darba likuma 43.panta nosacījumiem darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, izņemot Darba likuma 44.pantā noteiktos gadījumus, kad darba līgumu var noslēgt uz noteiktu laiku. Ja darba līgums tiek slēgts uz noteiktu laiku, tad atbilstoši Darba likuma 40.panta otrās daļas 3.punktam darba līgumā ir jānorāda darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu, piemēram, atbilstoši Darba likuma 113.panta prasībām uz noteiktu laiku noslēgtais darba līgums izbeidzas ar dienu, kad izbeidzas darba līguma termiņš, ja, protams, puses atsevišķi nevienojas par termiņa pagarinājumu.

Lasīt vairāk

Vai SIA valdes loceklim ir atļauts nodibināt darba tiesiskās attiecības SIA vārdā, bet savā labā

Darba likuma 3. un 4.pantā ir norādīta darba devēja un darbinieka jeb darba tiesisko attiecību subjektu legāldefinīcija. Proti, Darba likuma izpratnē darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Savukārt darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.

Lasīt vairāk

Skaidrojums par darba tiesisko attiecību izbeigšanas nosacījumiem pēc savstarpējās vienošanās

Saskaņā ar Darba likuma 114.panta nosacījumiem: „Darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Šāds līgums slēdzams rakstveidā.” Tas pēc būtības nozīmē, ka darba devējam, izbeidzot darba tiesiskās attiecības pēc Darba likuma 114.panta nosacījumiem, nav pienākums ievērot Darba likuma 103.panta prasības, it īpaši Darba likuma 103.panta otrās daļas prasības.

Lasīt vairāk

"Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ"

Darba likuma 47.panta pirmās daļas, 26. un 27.nodaļas nosacījumi pēc būtības regulē darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtību, kuru darba devējam un darbiniekam jāievēro tieši darba līguma laušanas gadījumā. Proti, Darba likumā ir nostiprinātās gan darba devēja, gan darbinieka tiesības uzteikt darba līgumu. Piemēram, saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas nosacījumiem darba devējs ir tiesīgs rakstveidā uzteikt darba līgumu, savukārt, darbiniekam šādas tiesības piemīt saskaņā ar Darba likuma 100.pantu.

Lasīt vairāk


XHTML/CSS validation

Valid XHTML 1.0 Transitional Valid CSS!